Koncerts notika Kultūras centrā “Antim Pārvi” — vietā, kas sākotnēji nedaudz pārsteidza latviešu kori, jo esam pieraduši pie plašākām koncertzālēm. Tomēr jāuzsver, ka šis centrs tobrīd tikai nesen bija atsācis darbību kā kultūras telpa, pateicoties onkoloģes Valentinas Balevas iniciatīvai un finansiālajam atbalstam. Viņas vadībā tika radīta vieta, kur vietējie iedzīvotāji var iesaistīties dažādās mākslinieciskās un sabiedriskās aktivitātēs. Bulgārijā amatiermāksla — kori, deju kolektīvi, teātri un citi — diemžēl lielākoties darbojas bez jebkāda valsts vai pašvaldību atbalsta, atšķirībā no Latvijas. Šī iemesla dēļ “Antim Pārvi” un tā vadītāja ir īsts brīnums Bulgārijas kultūras vidē.

Koris “Irys” pirmajā sadraudzības gadā vēl bija jauns un ar salīdzinoši nelielu koncertpieredzi. Tā darbība balstās vadītājas lielajā entuziasmā un vēlēšanās iedzīvināt koru dziedāšanas kultūru Bulgārijā — vairumam dziedātāju šis ir pirmais piedzīvojums gan korī, gan pašā dziedāšanā. Savukārt “Aurum” bulgāru skatījumā šķita kā pieredzējis, teju veterānu koris, kura dalībnieki dzied jau kopš skolas gadiem. Viņu kopējā pieredze mērāma desmitgadēs, ar neskaitāmiem koncertiem, konkursiem un vairākiem Dziesmu svētkiem aiz muguras. Pašiem “Aurum” dalībniekiem gan tas šķita nedaudz ironiski — galu galā viņi sevi uzskata par amatieriem, kas svētdienās sanāk kopā, lai vienkārši uzdziedātu savam priekam. Taču tieši šāda atklātība un cilvēciskums ir daļa no īstas kultūras apmaiņas. Klausoties “Irys” koncertā, latviešu koris varēja apbrīnot pavisam atšķirīgu dziedāšanas manieri — bagātu ritmiku, sarežģītas harmonijas un citādu muzikālo domāšanu. To pašu latvieši izjuta arī paši, kad viņiem bija jāpieslīpē bulgāru dziesma “Ergen deda” diriģentes Marinas vadībā. Savukārt “Aurum” diriģents Edgars Vītols meistarīgi uzsvēra nianses dziesmā “Neba maize pati nāca”, un abu šo skaņdarbu kopīgs izpildījums kļuva par emocionālu sadraudzības koncerta noslēgumu. 

Šī gada septembrī koris “Irys” devās atbildes vizītē uz Rīgu. Abi kolektīvi sniedza kopīgu koncertu koncertzālē “Ave Sol”, kur izpildīja gan savas programmas, gan divas kopdziesmas. Bulgāru koris abus latviešu skaņdarbus — “Neba maize pati nāca” un “Aiz upītes jēri brēca” — bija iekļāvis savā repertuārā un dziedāja no galvas. Pēc viņu pašu vārdiem, sadarbība ar latviešu kori devusi drosmi un iedvesmu turpināt iesākto — kaut ko, ko viņu dzimtenē reti iespējams sajust.